IEKŠTELPU GAISA PIESĀRŅOJUMS

Mūsdienu pasaulē par dzīvībai bīstamu problēmu ir kļuvis ne tikai gaiss, ko elpojam pilsētas ielās, bet arī gaiss mūsu mājās un birojos – vietās, kur mums jājūtas droši.

Gaisa piesārņojums ietekmē ikvienu. Mēs nevaram no tā paslēpties. Mūs joprojām ieskauj piesārņotāji un toksīni visur, kur mēs elpojam, it īpaši mūsu mājās!

90% SAVA LAIKA MĒS PAVADĀM IEKŠTELPĀS

90% no mūsu laika mēs ieelpojam piesārņotu gaisu. Gaiss kļūst īpaši piesārņots ventilācijas sistēmās, jo tur uzkrājas putekļi, pelējums, baktērijas, vīrusi, tabakas dūmi, dažādas ķīmiskas vielas un citi toksīni, kuru daudzums palielinās, jo gaiss tiek izmantots atkārtoti! Gaisa piesārņojuma līmenis mājās var būt 2, 5 un līdz pat 100 reižu augstāks par gaisu ārā! Ar katru elpu mēs ieelpojam 40 000 līdz 75 000 putekļu daļiņu.

Viens grams putekļu satur 700 miljonus dažādu citu daļiņu, kas kopā rada milzīgus draudus mūsu veselībai. Evolūcijas gaitā mūsu organisms ir pielāgojies cīņai ar putekļiem, taču mūsdienās putekļiem ir pavisam cita struktūra, tāpēc tie ir daudz kaitīgāki. Šī iemesla dēļ, Vides aizsardzības aģentūra slikto iekštelpu gaisa kvalitāti atzīmē kā vienu no  pieciem galvenajiem vides sabiedrības veselības apdraudējumiem.

NEGATĪVO IETEKMI UZ VESELĪBU VAR JUST GADIEM ILGI 

Vai jums kādreiz ir bijušas galvassāpes vai deguna un kakla kairinājums, kas ilgi nepāriet? Alerģiskas ādas reakcijas? Reibonis un nogurums pat pēc laba nakts miega?

Šos simptomus var vai nu ignorēt vai arī izskaidrot. Bezrecepšu zāles, piemēram, aspirīns vai zāles pret saaukstēšanos tikai slēpj un maskē šos simptomus, neļaujot mums sameklēt to cēloni. Bieži sastopami arī citi simptomi:

  • pastāvīgs klepus, konjunktivīts, galvassāpes,
  • nogurums, reibonis, alerģiska ādas reakcija, vājums,
  • astma sākuma stadijā, biežas augšējo elpceļu infekcijas

Šķīdinātāju, tīrīšanas līdzekļu, pesticīdu un citu gaistošu organisko savienojumu iedarbība var izraisīt visus šos simptomus, kā arī sliktu dūšu, deguna asiņošanu un aizdusu. Smagie metāli atmosfērā, piemēram, svins un dzīvsudraba tvaiki, var ietekmēt kuņģa un zarnu trakta darbību, kā arī izraisīt muskuļu krampjus un trīci, vājumu, psihiskos traucējumus, dzirdes zudumu... sarakstu var turpināt!

Bioloģiskie piesārņotāji, piemēram, dzīvnieku blaugznas, pelējums un putekļu ērcītes arī izplata slimības un infekcijas. Turklāt tie var izraisīt sasprindzinājuma sajūtu krūtīs, pastāvīgu klepu un rinītu.

Arī krāsnis, sildītāji un kamīni var kļūt par slimību cēloni. Šie siltuma avoti bieži vien izraisa reiboni, galvassāpes, acu kairinājumu un pat stenokardijas lēkmes (cilvēkiem ar koronāro sirds slimību), kā arī daudzus citus jau minētos simptomus."


VAI JŪS DZĪVOJAT KOPĀ AR SMĒĶĒTĀJU?

Tabakas dūmi iekštelpās jeb pasīvā smēķēšana ir tikpat kaitīga kā pati smēķēšana, ja ne pat vairāk. Konjunktivīts, krākšana, hronisku elpceļu slimību saasināšanās, sirds slimības un vēzis ir daži no pasīvās smēķēšanas radītajām seķām, turklāt bērni tiek īpaši apdraudēti.


SLIMĀS BŪVES SINDROMS

Pateicoties nemitīgai tehnoloģijas attīstībai, tiek būvētas aizvien modernākas un greznākas ēkas, taču to celtniecībai izmanto lētākus materiālus. Izrādās, ka šādu materiālu izmantošana ēku celtniecībā un apdarē nopietni ietekmē cilvēka veselību.

Tika konstatēts, ka lielu toksisko vielu daudzumu izdala grīdas segumi, mākslīgo materiālu paklāji, mēbeles, līmvielas, krāsas, lakas, moderni būvmateriāli, sintētiskie audumi un daudzi citi materiāli. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs līdz 60% ēkām ir slimās būves sindroms, tostarp arī Vides aizsardzības aģentūras ēkai!

Slimās būves sindroms izraisa pastāvīgu klepu, satraucamību, galvassāpes, nogurumu, reiboni, alerģiskas ādas reakcijas, vājumu, astmu, elpceļu infekcijas utt.

ZEMA GAISA KVALITĀTE BIROJĀ

Aptuveni 20% darbinieku apgalvo, ka viņu rezultātus ietekmē biroja vides faktori. Piektā daļa darbinieku nevar izmantot savu potenciālu zemās iekštelpu gaisa kvalitātes dēļ!

Piesārņojuma dēļ, ik pēc desmit gadiem astmas slimnieku skaits pieaug par 50%. Astma katru gadu izraisa 14,5 miljonus kavētas darba dienas un 14 miljonus kavētas mācību dienas.